Krūmi mājas tuvumā ir lielisks veids, kā radīt interesantu ainavu, piesaistīt apputeksnētājus un iegūt ēnu. Tomēr, ja izvēlaties nepareizu krūmu, varat piesaistīt daudz nepatikšanas.
Senči ticēja, ka katram augam, ko iestādāt savā zemes gabalā, ir sava nozīme un tas var ietekmēt arī cilvēka likteni. Tāpēc viņi augus izvēlējās ļoti rūpīgi, un no dažiem izvairījās par katru cenu.
Kādu krūmu nevajadzētu stādīt pie mājas?
Mūsu senči jau izsenis uzskatīja plūškoku par nolādētu, bīstamu augu – tāpēc arī tā otrs nosaukums ir “velna oga”. Tautā arī teikts, ka šis krūms pieder ļaunajam, un dažreiz plūškoku pat sauca par “nāves koku”.
Tika uzskatīts, ka pats velns izaudzē plūškoku un pēc tam tajā apmetas. Agrāk cilvēki nekad nenocirta plūškoku – pat ja tas pārāk izauga vai pārņēma visu teritoriju –, jo ticēja, ka tad velns var atnākt un atriebties.
Plūškoku arī nekad neienesa mājā: pastāvēja uzskats, ka telpā, kurā tas atradās, var notikt nelaime. Plūškoka augšana mājas tuvumā tika uzskatīta par sliktu zīmi. Un, ja nejauši apgūlās zem tā atpūsties, varēja piesaistīt nelaimi un slimības.
Lasi vēl: Vai tiešām ir jāizmazgā jaunas drēbes pirms to nēsāšanas ikdienā
Daudzos reģionos plūškoks kā “nešķīsts” krūms tika saistīts arī ar spēju “iedvesmot iekāri”. Tika uzskatīts, ka, ja cilvēku ir pārņēmusi iekāre, viņš dienām ilgi staigās ap plūškoka krūmu un nevarēs atrast ceļu mājup.
Bet bija arī pazīmes, ka zem plūškoku krūmiem var atrast dārgumus – rotaslietas un zeltu. Tomēr tie visi piederēja ļaunajam, un tāpēc līdz rītam pārvērtās lauskās vai kūtsmēslu kaudzē – šis ļaunais ņirgājās par dārgumu meklētājiem.
Un, kad tautas dziednieki “pārnesa” vai “aizsūtīja” cilvēka slimību, viņi to darīja ar plūškoku. Viņi lēja ūdeni, kurā slimais bērns tika mazgāts, zem šī paša krūma, lai krūmā mītošais ļaunais gars atņemtu slimību.
Tāpēc plūškoka stādīšana mājas tuvumā noteikti nav labākais risinājums, kas var radīt daudzas enerģijas problēmas.
